svētdiena, 2010. gada 7. marts

Der Friedhofswärter

Ziemeļu kapsētas sargs.
Ziemeļu kapos kāds šunelis ļoti pacietīgi rēja un rēja, pakāpies, lai redzētu pāri žogam. Kad izdomāju šamo nobildēt, rējējs itin veikli padeva pēdu un riešanu turpināja ,noslēpies acu skatam. Īstens kapu sargs.

Ziema, ej prom!

Kaut tuvojas marta vidus, ledus joprojām ieskauj pludmali.
Teikšu atklāti, man šie arktiskie skati Liepājā jau sāk nomākt. Protams, atšķirībā no iepriekšējo gadu dubļu ziemām, šī ir īsti kanoniska ziema- no zvana līdz zvanam. Protams, ir krietni patīkamāk, ja kājas nosalušas sniegā, nevis piemirkušas slapjos apavos dubļu un netīrumu putrā. Un tomēr, ziema, ej projām!

Pumpuri

Klaipēdas ielas papelēm pumpuri.
Kad skatamies uz kokiem, redzam tos kailus un bez lapām. Kā jau ziemā tas nākas. Bet vakar, ķerot skatus jūrā ar 500mm objektīvu, pēcāk uzmetu skatu uz koku galotnēm. Un ko pamanīju? Pumpurus! Tad jau sanāk, ka pavasaris ir klāt. Esmu sajūsmā.

sestdiena, 2010. gada 6. marts

Lielais un mazie

Leišu milzis un bļitkotāji.
Kad tāds milzis zēģelē pa jūru, no krasta nemaz tik traki neizskatās. Bet kad Karostas kanālā aizgāju vērot bļitkotājus, nepamanīt kuģa apmērus un cilvēkus- blusiņas bija neiespējami. Iespaidīgi.

Aiziet jūriņā!

Itāļu tankeris "Granato" pamet Liepāju.
Saulainajā sestdienas pēcpusdienā ieraudzīju, ka Karostu pamet kāds kuģis, kurš nes visai interesantu vārdu- "Granato". Ja tas ir tas, ko es domāju, tad varen kareivīgi.

Credo

Credo uz hruščovkas brandmūra.
Esot Celtnieku ielā, atcerējos, ka reiz še atradās varens iestādījums, kas nesa Liepājas supergrupas "Credo" nosaukumu un tajā arī darbojās paši "Credo" zēni. Tagad gan ar šo roka leģendu sakara maz, vien palicis pabalējis zīmējums uz sienas. Patiesību sakot, vēl viena atmiņa par bijušo.

ceturtdiena, 2010. gada 4. marts

Katlu mājas rekonstrukcija

Te top koģenerācijas stacija.
Garām braucot ieraudzīju, ka Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā notiek vērienīgi remontdarbi. Vēlāk izlasīju, ka katlu māja ne tikai tikšot pie jaunas fasādes, bet arī pie koģenerācijas stacijas. Skan vareni. Tas nozīmē, ka Klaipēdas ielas malā tagad būs par vienu sakārtotu vietu vairāk. Atkāpjoties senākā pagātnē, atceros, ka uz šīs noplukušās katlu mājas jumta (padomju laikos tā biji olu dzeltenā krāsā un krietni vien paplukušāka) rēgojās varena reklāma- Слава КПСС! Patiesībā īsta komēdija- slavēt valdošo komunistu partiju uz tāda sūda.
Diemžēl nevienas bildes manā rīcība nav. Puišelis būdams par kaut kādu dokumentēšanu nedomāju. Varbūt kādam ir bilde?
Starp citu, pērn te jau notika veco mazuta tvertņu demontāža: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/mazuta-tvertnu-sagriesana.html

pirmdiena, 2010. gada 1. marts

Ventspils izturēja Liepājas lauvu uzbrukumus

Aivars Lembergs nudien varēja būt apmierināts ar ventspilnieku uzvaru.
Lieliskajā Liepājas Olimpiskajā centrā 27. februārī risinājās īsta gladiatoru sporta cīņa. Klātesot Venstpils mēram, Latvijas Basketbola līgas 1.divīzijas spēlē ''Liepājas lauvas'' savā laukumā saspringtā spēlē ar rezultātu 80:88 piekāpās "Ventspils" basketbolistiem. Vienu brīdi jau likās, ka mūsu lauvas saplosīs ventspili Lielbritānijas karogā, bet nekā. Lemberga vīri izturēja un uzvarēja.

Vēl viena vēstures liecība

Ēka Nr.5- vēstī uzraksts.
Kā jau rakstīju iepriekš, ar katru gadu, pat ar katru dienu no Liepājas pazūd tas, kas reiz bijis mūsu ikdiena citā laikmetā. No ielām nozuduši visi vecie kapeiciņu telefonautomāti (sāk jau pazust arī modernie). Par laimi, deviņdesmito gadu vidū vienu man izdevās dabūt ar visām kapeikām un tas tagad apskatāms Karostas cietumā. Tāpat zūdībā gājuši visi vecie gāzēto dzērienu automāti. Pazudušas dzeltenās kvasa mucas. Pat vecie uzraksti, pie kuriem bijām diezgan ērti pieraduši, lielākoties pazuduši. Bet te vienu ieraudzīju. Pie noliktavām Vecajā ostmalā. Būtu skaisti, ja kāds tos pēc ēkas rekonstrukcijas atliktu atpakaļ. Vai vismaz noliktu kādos krājumos. Vienkārši izcili būtu.

trešdiena, 2010. gada 24. februāris

Lēcējzēni

Nu moins, tas ir ārprātīgi!
Reizi pa reizi Liepājas pagalmos vai kādā citā nomalē esmu ievērojis jaunekļus, kas nodarbojas ar gaužām bīstamu tomēr iespaidīgu nodarbi. Pieņemot, ka slidīgais ledus un sniegs ir apgrūtinošs apstāklis, šķiet, ka šīs akrobātiskās veiklības svaigā gaisā nu dien ir drausmīgi bīstamas daudz vairāk nekā iespaidīgas...