svētdiena, 2008. gada 24. februāris

Pārdomas

Jau kopš deviņdesmito gadu paša sākuma cītīgi sekoju mūsu armijas attīstībai. Pēdējos piecus gadus vārdu "attīstība" gan negribētos izmantot. Šādi tādi kuģi uzrodas, mainās un šis tas notiek, taču subjektīvi, paužot domas par mūsu armiju, man šķiet, ka tā nekļūst tāda, kādai tai vajadzētu būt. Vismaz ne Liepājas pusē un vismaz ne tādai, kādi bruņotie spēki varētu izskatīties netraucētas 17 neatkarības gados ar finansējumu, kāds tiem ir.
Piemēram, kad tapa šis attēls bija pavasaris. Skaista diena. Avīzēs izbazūnēts, ka uz Liepāju brauc Aizsardzības ministrs ar svītu. Pēc labākās padomju "pakazuhas" kritiski caurumaino ielu pie ostas noklāj ar grants segumu un izlīdzina. Kulminācijas brīdī pa apli nosoļo pussimts jūrnieku, orķestra maršu pavadīti. Ministrs apmierināts čāpstina, ducis augstu militāristu gozējas pavasara saulītē. Pasākums beidzas, tā īsti nesācies. Pasākuma sāls: atskaitēs ielikts krustiņš. Kas mūsu jūras spēkos ar to kļuvis labāks? Vai uz 2008. gadu tie kļuvuši kaujas spējīgāki? Lūdzu, pasakiet, ka es kļūdos.

sestdiena, 2008. gada 9. februāris

Nu jau tik tālu tikts

Beidzot Baltijas krieviem savs institūts!
Teju gads riņķī un var sākt gatavot grāmatas. Baltijas Krievu institūts Liedaga ielā teju gatavs.


svētdiena, 2008. gada 3. februāris

Kā padarīt ielu neizbraucamu

Cik gan maz vajag, lai daudziem radītu neērtības: atliek vien nepārliecināties, ka krustojumam tuvojas tramvajs. Pēc tam viss kā pa notīm: slēgtas abas ielas, visiem garastāvoklis sabendēts.

Jau pagātne

Pieci gadi pagājuši
Pagājuši pieci gadi un tagad šis krustojums ir pavisam citāds. Kas tieši? Pirmkārt jau satiksme, kura tagad par nožēlu maz atšķiras no Rīgas. Diemžēl, braukšanas māka palikusi vecā. Otrkārt paša satiksmes regulācija. Sīkums, bet liepājnieki to jūt. Šai vietā avāriju tik pat kā vairs nav. Un tas nav mazsvarīgi!

Liepājā deg saule

Kā pienāk saulriets, nav iespējams palikt vienaldzīgām. Atkal un atkal jākāpj laukā no mašīnas, jāmeklē, kur to nolikt un jāskrien bildēt. Kāpēc? Jūs taču redzat! Citādi nervi iet čupā.

 

Ceļš uz Rucavas svētavotu

Lauku ceļš
Apkārt kluss. Vien sienāži ceļmalā. Gaisā pavasara vējiņš, kas līdzi nes pļavu smaržu. Ja pa šo ceļu iesim vēl dažus kilometrus, būsim Lietuvā. Bet pirms tam piestāsim pie Rucavas dziedinošā svētavota.