piektdiena, 2008. gada 22. augusts

Depo arī Liepājā

Tagad veikals- noliktava "Depo" būs arī Liepājā. Vēl tikai labiekārtošanas darbi apkārtnē un veikals iegūs izskatu, kādu mēs to zinām šodien.
 



ceturtdiena, 2008. gada 14. augusts

Palangas iela tiek pie asfalta

Beidzot Liepājas pašvaldības labvēlību izpelnījās mazā Palangas ieliņa.
Agrāk tik dubļainā ieliņa, kuru visi izvēlējās apbraukt, 2008. gada vasarā pārtapa par brīnumainu ieliņu. Tiesa, asfalta klāšana notika tieši uz šī te melnā seguma. Es gan neesmu speciālists ceļu būves jautājumos, taču izskatījās biedējoši.

otrdiena, 2008. gada 12. augusts

Deviņstāvu nams Reiņa meža ielā pabeigts

Reiņa meža ielā jauna augstceltne.
Vēl tikai pusotru gadu atpakaļ te izskatījās pavisam citādi. Bija liela būvbedre, tehnika strādāja, celtnieki rosījās.

otrdiena, 2008. gada 5. augusts

pirmdiena, 2008. gada 4. augusts

Mazs ieskats Sv. Trīsvienības baznīcas vēsturē pēc tās apmeklējuma

Ja esat skaistajā Liepājā, obligatoriski jāapmeklē Sv. Trīsvienības katedrāle Lielā ielā 9, kurā ir sēdvietas 1100 cilvēkiem! Un tad skatam paveras 18. gadsimta kokgriezēju šedevri. Tostarp slavenā Hercogu loža, kurā, apmeklējot Liepāju, sēdēja pats Kurzemes hercogistes valdnieks. Bet tas jau vēl nav viss. Kamēr dievnams vēl nav pilnībā restaurēts, tajā burtiski jūtama 18. gadsimta dvaša. Izbaudiet to! Tur pat putekļi stāsta par seniem laikiem!

Sv. Trīsvienības baznīcas altāris.

Ak jā, ja kāds tā vājāk pārzina skaistās katedrāles vēsturi, te būs neliels ieskats...
1742. gadā no pilsoņa Pētera Mellera tika nopirkts zemes gabals. 1742. gada 8. martā no Kēnigsbergas (Karalaučiem) Libauā ieradās mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns. Jau nākamajā dienā rātsnamā šo vīru salīga un ātri vien nolīdzināja topošo būvlaukumu, lai taptu jaunā celtne. 1742. gada 12. martā tika atzīmēts būves plāns, ko tajā pašā dienā „abi eltermaņi, ielas līniju paņēmuši un ar jaunās baznīcas novietni salīdzinājuši, pareizu atrada un apstiprināja”. Nākamajā dienā sāka rakt būvbedri, bet 29. martā iedzina pirmo pāli (diemžēl, nu jau zināms, ka šo pāļu dzīšana bija kļūda, jo šo gadsimtu laikā gruntsūdeņu dēļ tie sākušuši trūdēt). Sv. Trīsvienības baznīcas pamatakmens svinīgos apstākļos likts 1742. gada 19. jūlijā. Mācītājs Tečs lika iemūrēt pamatakmenī vēstījumu latīņu valodā, kas iesākas ar vārdiem: "Šis ir akmens, kurš veltīts jaunajai Svētās Trīsvienības baznīcai." Tālāk vēstījumā izteikta pateicība Dievam un daudzajiem dievnama būves atbalstītājiem, no kuriem kā pirmais pieminēts Polijas ķēniņš un Saksijas kūrfirsts Augusts Stiprais.

Sv. Trīsvienības katedrālē ir ielākās Latvijas ērģeles- 131 reģistri, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu. Līdz pat 1912.gadam tās bija lielākās visā pasaulē. Dievnamā joprojām skan lielākās vēsturiski nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē.

Johans Kristofs Dorns drīz pēc būvdarbu sākšanas aizbrauca, atstādams būvplānus un savu palīgu Johanu Mihaelu Frēlihu, kas kļuva par darbu uzraugu un vadītāju. 1744.- 1745. gada rēķinu grāmatās minēti akmeņkaļi, un viens no tiem pat nosaukts vārdā: Johans Bernhards Olenbergers. 1746. gada pavasarī baznīcu sāka apjumt ar pagaidu segumu. Skārdu uzklāja daudz vēlāk: tikai 1753. gadā iegrāmatoti 15 700 florīni par Zviedrijas kapara plāksnēm.

Baznīcas priekštelpā virs ieejas durvīm atrodas medaljons, kurā atzīmēts, ka darbi nobeigti 1750. gada 17. oktobrī.

1747. gadā sāka mūrēt velves, 1750. gadā visi mūra darbi bija pabeigti; 9. novembrī mūrnieki saņēma pēdējo algu, bet Frēlihs– 200 florīnu.

Sv. Trīsvienības baznīca tika iesvētīta 1758. gada 5. decembrī. Celtne nebija gluži pabeigta: tornim trūka divu augšējo stāvu, un greznā kokā grieztā iekārta, izņemot kanceli, nebija apzeltīta un krāsota. Iekārtu sāka apzeltīt tikai 1772. gadā: tad iegrāmatotas pirmās izmaksas zeltītājam Johanam Endresam, kas līdzīgus darbus veicis arī Rundāles un Jelgavas pilīs. Šie darbi turpinājās līdz 1775. gada jūnijam.

Šajā greznajā ložā dievkalpojumos reiz sēdēja varenais Kurzemes hercogs ar svītu!

Pusgatavais baznīcas tornis tāds arī palika līdz 1866. gadam, kad puslīdz atbilstoši sākotnējam projektam uzmūrēja tā trešo un no metāla konstrukcijām samontēja trešo stāvu. Tornis kļuva gandrīz 55 m augsts. Tornī atrodas baznīcas pulksteņa mehānisms, kas uzstādīts 1900. gadā.

Pulksteņa mehānisms.

Pēc daudziem gadu desmitiem- 2007. gada 26. martā Liepājas Reliģisko lietu komisijas sēdē Grobiņas iecirkņa prāvests Ainārs Jaunskalže oficiāli paziņoja, ka Liepājas luteriskās Sv. Trīsvienības baznīca tiek pārdēvēta par katedrāli. Tagad Liepājā būs Kurzemes bīskapa sēdeklis.

piektdiena, 2008. gada 1. augusts

Jaušamas jaunā lielveikala aprises

Celtniecība, kādu šī vieta nav sen pieredzējusi.
Beidzot jaunā lielveikala celtniecība iet uz priekšu lieliem soļiem. Bet nepilnu gadu atpakaļ bija tā: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/top-baata.html, savukārt 2004. gada vasarā te bija tā: http://www.liepajnieks.lv/2009/03/zala-zala-zala-liepaja.html