Kalpaka ielas mīkla

Raiņa un O.Kalpaka ielas krustojumā.

Reiz Liepājas kartē ievēroju, ka tur iezīmēts Kaiju un O.Kalpaka ielas krustojums. Līdz šim biju 100% pārliecināts, ka šīs ielas fiziski nevar krustoties, jo viena no otras atrodas kilometriem tālu. Šodien pārliecinājos, ka savādu iemeslu dēļ esmu kļūdījies. Agrākās ķieģeļu rūpnīcas teritorijai iet cauri kaut kas līdzīgs ielai. Šis briesmīgais posms arī skaitās tas posms, kas savieno Kalpaka ielu ar Kaiju ielu. Taču tam nav nekādas loģikas. Bildē redzams, cik tas ir stulbi. Proti, Kalpaka iela faktiski beidzas līdz ar dzelzsceļa pārbrauktuvi. Turpinājums ir Raiņa iela. Kādēļ šāds absurds izveidojies, nerodu atbildi. Meklēšu vecajās kartēs.

Aizvien īsāks

No agrāk tik varenā skursteņa palicis tikai tāds pipciķis.

Šodien aizbridu līdz TEC skurstenim Kaiju ielā un konstatēju, ka viens no Liepājas panorāmas objektiem ir noīsināts ne pa jokam. Un tas vēl nav viss. Izskatās, ka jaukšana vēl tupināsies.

Visā savā krāšņumā

Kalpaka tilts 23. septembra vakarā.

Pēc ilgākiem laikiem aizbraucu līdz Karostas daļai, kas atrodas aiz Jūras spēku Mācību centra. Un ieraudzīju, cik skaists ir atjaunotais Kalpaka tilts. Wundervoll!

Karostas bērniem riepu izklaides laukums

Padomju gados riepas bija gana populārs elements bērnu laukumu iekārtošanai.

Bet nu tradīcijas atgriežas. Vismaz Baltijas ielā. Tiesa, ar lielāku vērienu. Ja agrāk tika ieraktas dažas riepas, tad tagad katrs, kam nav slinkums, te atnes pa kādai vecai riepai un rok zemē. Citas nemaz nerok, vienkārši noliek blakus. Varbūt domā, ka apkārtējo namu bērni aiz laimes paņems savas lāpstiņas un riepu ieraks, dažādojot savas ikdienas rotaļas riepu laukumā...

Atrodiet atšķirības!

Pa kreisi Kalpaka tilta jaunā daļa, pa labi restaurētā.

Vai redzat atšķirības? Tilta Dienvidu puse ir kniedēta. Mūsdienās atjaunotā daļa nav kniedēta. Konstrukciju salaiduma vietas nav redzamas, bet tās, kuras ir montētas uz vietas, ir saskrūvētas. Jaunajai daļai nav arī mazo dekoratīvo karodziņu stiprinājumi. Nezinu vai tie nav padomju laiku propagandas aksesuāri, taču to izmantošana svētkos būtu ļoti skaista. Iedomājieties, cik skaists būtu tilts, ja 4. maijā vai 11. un 18. novembrī tas būtu rotāts ar sarkanbalti sarkanajiem karodziņiem.

Supersaulrietu septembris

2009. gada 17. septembrī, pludmalē, Pērkones ielas galā.

Latvijā joprojām trako krīzes rēgs, liekot ļaudīm ar bažām gaidīt krīzes bedri, kas iestāšoties ziemā. Taču par spīti visam Dievs svētī Latviju, neskatoties uz to, ka maz esam to pelnījuši. Proti, kad pēdējo reizi esat piedzīvojuši, ka vasara turpinās no no jūnija vidus līdz septembra vidum? Vai tā nav brīnišķa žēlastība, ko?

TEC skurstenis sarūk ar katru dienu

2009. gada 16. septembrī, skatoties uz TEC skursteni Upmalas ielā.

Pēdējās nedēļas saīsināšanai pakļautais Liepājas TEC skurstenis man ir bildēšanas topā. Šodien atkal to apciemoju. Jā, tas jau krietni īsāks tapis. Viennozīmīgi. Salīdziniet to ar sestdienas fotogrāfiju: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/skurstenis-tiek-jaukts-pat-sestdienas.html. Par atskaites punktu ņemiet to metālkonstrukciju balkoniņu.
Būtu arī interesanti uz šī skursteņa uzkāpt, lai novērotu, kā nojaukšanas darbi risinās klātienē. Pieļauju, ka tehniski tiek izmantota hidrauliskā griešanas mašīna ar dimanta disku, kas piestiprināta pie skursteņa sienas. No lejas gan nespēju konstatēt, cik tieši ir biezas skursteņa sienas, taču mazāk par 700mm diez vai. Tas nozīmē, ka sienas caurgriešanai nepieciešams vismaz 1000mm disks. Bez tam pat bail iedomāties, kāda tur valda ķēpīga aina, jo dimanta diskam taču nepieciešams krietns daudzums ūdens dzesēšanai.

Vai kaijas ir Liepājas putns?

2009. gada 15. septembrī, kaija uz piecstāvu nama jumta Klaipēdas ielā.

Es tā īsti neesmu ievērojis vai tālāk no jūras ir kaijas. Es jau saprotu, ka kaijas ir jūras putnīgie, bet kā tās rīkojas dabā? Cik esmu bijis Kurzemes vidienē, manījis tās it kā neesmu. Vai kaiju kliedzieni, lidināšanās pie gružu konteineriem un to sēdēšana uz namu jumtiem ir piedzīvojama arī, piemēram, Daugavpilī, Rēzeknē vai Cēsīs. Tā kā Daugavpilī un Rēzeknē bijis neesmu, Cēsīs gadus 25 gadus atpakaļ, tad degu visnotaļ zilās ziņkārības liesmās.

Liepājas simfoniskā orķestra sezonas atklāšana

Ingrīda Kaizerfelde no Austrijas.

13. septembrī Liepājas teātrī notika Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšana diriģenta Imanta Rešņa vadībā. Koncertā skanēja Riharda Štrausa "Cetras pēdējās dziesmas" un Jāņa Mediņa dziesmu cikls "Solveigas vēstules Pēram Gintam", ko izpildīja viessoliste Ingrīda Kaizerfelde no Austrijas. Pārsteidzoši, bet "Solveigas vēstules Pēram Gintam" skanējā tīrā latviešu valodā!

Reportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622393359800/

Skurstenis tiek jaukts pat sestdienās

2009. gada 12. septembrī, esot Upmalas ielā.

Kā jau vairākas reizes te rakstīju, TEC skursteņa noīsināšana rit pilnā sparā. Esot tam tieši blakus, redzēt, ko vīri tur augšā dara, redzēt nevar. Esot Upmalas ielā, ieraudzīju, ka darbs kūsāt kūsā arī saulainajā sestdienā. Bet ja kas, pieņemu, ka saules nozīme tur augšā pamaz. Vējš dzestrāks un vēsi tik un tā.

Igauņu prieki par Liepājas viļņiem

2009. gada 11. septembrī, Karostā.

Laiks izcils. Saule spīd. Vējš. Liepājas platuma grādiem neliels. Jūrā maziņi vilnīši. Cilvēkiem labs prāts, jo ir atvasara. Pie “Rietumkrasta” burātāju konteineriem ieraugu zēnus džipā ar igauņu numura zīmēm, stumjot ūdenī piekabi ūdens motocikliem. Šie par mūsu pludmali sajūsmā. Teju katru nedēļu mērojot ceļu no Tallinas uz Liepāju, lai ar ūdens motocikliem pa viļņiem lēkātu. Nekur Igaunijā tik lielu viļņu neesot. Vēl līdzīgi viļņi esot starp Ventspili un Liepāju, nosaukumu vietai viņi neatcerējās. Tad nu lūk, cik superīgā zemē mājojam!

Drīz Gulbju dīķītis taps nobeigts

2009. gada 9. septembris, Jūrmalas parkā.

Kā zināms, Gulbju dīķītis Liepājas Jūrmalas parkā ir viens no pazīstamākajiem pilsētas simboliem. Tiesa, ilgus gadus tas bija sasmacis pīļu dīķis, ap kuru tusēja vietējie, dažs pat mēģināja makšķerēt, bet citi tur vienkārši meta, kas gadījās pa rokai. Bet galvenais, pēc remonta būs iespēja uzkāpt uz slavenās Gulbju dīķīša saliņas, kuras centrā atrodas rotonda.
Starp citu, joprojām neeesot vienota viedokļa, rakstīja laikraksts "Kurzemes vārds", cik īsti vecs ir Gulbju dīķis un tā rotonda. Vēsturniece Dace Arāja stāsta, ka objekta izveide ietilpa G.Kufalta projektā, veidojot Jūrmalas parka plānojumu, – to skaidri var redzēt kartē – dīķis izveidots L.Hika un A.Vites ielu krustojumā, tas vajadzētu būt tikpat sens kā parks, tātad no 19.gadsimta beigu posma. Savukārt valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš teic, ka Gulbju dīķis un tā rotonda sasaucas ar 1902.gadā celto dūņu dziedniecības korpusu un veidots reizē ar to. Tiek pieļauts, ka tā projektēšanā roku pielicis Pauls Makss Berči. Tam apliecinājums varētu būt Berči fondā atrodamais Gulbju dīķa ūdens sistēmas projekts.

Beidzot tas ir noticis!

Ar varen lielu lepnumu (gara acīm redzu bundziniekus, kas jau bungo kulminācijas fanfaras) varu paziņot, ka 2007. gada oktobrī sāktais ir beigts. Ar tik pat lielu gandarījumu var paziņot, ka beidzot esmu beidzis savu Liepājas fotogrāfiju sistematizēšanu šajā blogā. Diemžēl, visas bildes ielikt nebija spēkos. Šis tas palika nepamanīts, taču lauvas tiesā esmu izgājis cauri nesenai Liepājas vēsturei no 2002. gada nogalei līdz pat 2009. gada septembrim. Tagad sākšu publicēt reālā laikā uzņemtas bildes.
Starp citu, paša pirmā publikācija šajā blogā bija šī te: http://www.liepajnieks.lv/2007/10/lielk-ugunsnelaime-liepj.html. Jāsaka, ka pagalam bēdīga, taču ar to kaut kā visu sāku. Varbūt dēļ tā, ka iespiedās atmiņā. Šis tas no ierakstiem ir par laiku pirms 2002. gada, taču to gan nav daudz.

Un tad vēl varu atgādināt, ka sākums 2002. gadā tapa ar šādu tehniku- http://www.liepajnieks.lv/2007/10/toreiz-visas-bildes-tapa-ar-o-te.html. Sīkums, taču vērojot digitālās fototehnikas evolūciju, atliek vien ieplest acis. Vēl tik nesen mazais aparātiņš bija daudzu sapņu piepildījums. Tagad...

Kāda tad ir šī bloga bilance uz šo dienu? Tad nu lūk, triju gadu laikā tapuši 504 ieraksti, kas atspoguļo vismaz tik pat notikumus vai faktus. Maz? Vai daudz? Eh, domājiet paši!
P.S. Turpmāk visas bildes ievietošu 800 pikseļu lielumā. Lai uz bildes uzklikšķinot, attēls būtu daudz pārskatāmāks.

TEC skursteņa nojaukšanā liksta

2009. gada 5. septembrī, Kaiju ielā.

Nojaucot TEC skursteni, avīzē izlasīju, ka vīriem radusies kāda liksta. Proti, noliekusies krāna strēle uz skursteņa, ar kuru tika nolaisti sazāģētā skursteņa daļas. Kā redzams bildē, pamatīgais gabals karājas pie paša skursteņa krietnā augstumā.
Te vēl dažas bildes: http://www.photoblog.com/prusis/2009/08/27/liepjas-tec-skurstenis-paliek-sks.html.

Tramvajs sadeg sārtām liesmām

"Liepājas tramvaja" galvenajam inženierim Valdim Bīberam atliek samierināties, Liepājā par vienu tramvaju mazāk.

2009. gada 3. septembrī Liepājā, Kr. Valdemāra ielā aizdegās tramvajs. Par laimi, neviens no pasažieriem necieta.

Reportāža ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34464/.

Rallijs Kurzeme 2009

Nu jau ''Ņiva'' ir īsta eksotika.

29. augustā Liepājā, Rožu laukumā tika dots starts ikgadējam rallijam “Kurzeme”. Pie starta, kurā klāt varēja būt ikviens, biju arī es. Tā kā allaž esmu ļoti skeptisks pret biļešu lietām tādos pasākumos kā rallijs, nevienu sacensības posmu neapmeklēju.

Vairāk fotogrāfiju serverī Poga.lv: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34367/.

Kalpaka tilta atvēršanas svētki

2009. gada 28. augusts, Rožu laukumā.

28. augustā Liepājā notika sengaidīts notikums- notika svinīgā Kalpaka tilta atklāšana. Ar lepnumu varu pateikt, ka kopā ar bērniem (7, 9, 12 g.v.) bijām to 400 liepājnieku vidū, kas mēroja ceļu no Rožu laukuma līdz Karostas kanālam gājienā. Gājiens bija brīnišķīgs- pa priekšu ar savu retro "Ford" brauca Liepājas seno spēkratu entuziasts Alberts Altens, aiz viņa brašā solī Jūras spēku orķestris. Tad visi pārējie. Gājienu spilgtināja dāmas krievu, ukraiņu un laikam arī kādas citas slāvu tautas greznos tautastērpos. Visu ceļu liepājniekus priecēja čigānu ansamblis.
No nākot līdz kulminācijas vietai pie Karostas tilta sagaidīja neliela vilšanās. Par svētkiem liecināja vien milzīgais ļaužu skaits abos Karostas kanāla krastos. Nebija gaidīto pārsteigumu. Varbūt es kļūdos. Iespējams Kalpaka tilta atvēršanas svētku organizatori tā nedomā, taču biju pārliecināts, ka gājienā ejošais čigānu ansamblis sniegs kādu priekšnesumu. Biju gaidījis, ka pēc gājiena ļaužu tūkstošu pilsētas pusē priecēs kāds koncerts. Bet nekā. Ja nebūtu bijis Jūras spēku orķestra muzikālā pavadījuma gājiena laikā, bet pēc tam kanālā nebūtu skatāmi Jūras spēku ūdenslīdēju komandas paraugdemonstrējumi ar laivu "Viesulis", būtu grūti saprast, kādēļ 28. augusts ir svētku diena Liepājā.
Pārsteigums bija burinieka "Libava" raidītie lielgabalu šāvieni, ar kuru sākās atjaunotā tilta aizvēršana. Skanēja vareni liepājnieku aplausi, kad tilts savienoja abas Liepājas daļas. Visi priecīgi nolūkojās kā tiltam savu svētību dod vairāku konfesiju mācītāji. Taču pēc tam sākās vesela bēdu ieleja. Vienkārši nekas vairs nenotika. Pāri tiltam cilvēkus nelaida, jo kā vēlāk noskaidrojās, bija gadījusies kāda tehniska kļūme. Visi bija saprotoši, nekādas kurnēšanas nebija. Diemžēl daudzu spēkos nostāvēt vairs nebija. Un bija drūmi redzēt, kā milzīga cilvēku upe pa Kalpaka ielu dodas prom no pasākuma vietas, nesagaidot iespēju pāriet pāri tiltam uz Karostas pusi, kur bija iecerēts koncerts Lāčplēša parkā. Starp tiem arī mēs.
Nobeigumā vien atziņa, ka jebkuram pasākumam ir jābūt tādam kā rezerves variantam. Bija jābūt gataviem, ka cilvēku būs daudz. Bija jābūt gataviem, ka šis tas var aizķerties un ļaudis vajadzēs izklaidēt. Pat būtu pieticis ar kāda kora dziesmām, nelielām atrakcijām bērniem, iespēju nopirkt kādu tēju vai pīrādziņus. Nekā. Žēl. Lai man svētku organizatori piedod par kritiku, bet Liepāja neizmantoja lielisku iespēju. Varbūt tas saistīts ar lielo pilsētas vadības uzmanību sirdslietai- autorallijam, kas tieši šodien sākas, varbūt tam par iemeslu kas cits.
Reportāža te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34358/.

Kara flotes gājiens

2009. gada 9. augusts, Graudu iela.

2009. gada 9. augustā Liepāja piederēja kara jūrniekiem. Diena sākās ar fantastisku dievkalpojumu Sv.Trīsvienības katedrālē. Tad jūrnieki pie baznīcas stājās ierindā, lai cauri pilsētai dotos pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem.
Reportāža te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34019/.

Kara kuģi greznojas ar lampiņām

2009. gada 8. augusts, Promenādē.

Svinot Latvijas Kara flotes 90 gadi, karakuģi pietauvojās pie Loču torņa, kur greznojās ar lampiņām, priecējot liepājniekus.

Karakuģu parāde

2009. gada 7. augustā uz Dienvidu mola.

Šogad 90 gadu jubileju svinēja Latvijas kara flote. Tādēļ 7. augustā Liepājā notika karakuģu parāde, kurā piedalījās gan mūsu, gan ārzemju jūras spēku kuģi.

Reportāža ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33994/.

Atkal neuzmanība

2009. gada 6. augustā, Ventas un Vaiņodes ielas krustojumā.

Un atkal neuzmanība. Un atkal bleķi pagalam un cilvēkiem jāmeklē ārstu palīdzība. Šoreiz krustojumā, kurš burtiski nosēts ar sasisto mašīnu stiklu lauskām.

Mazliet vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33984/.

Maršrutnieks notaranēts

2009. gada 5. augusts, Rožu un Ūliha ielas krustojums.

5. augustā ap pulksten deviņiem no rīta "Audi A6” šoferis Ūliha un Rožu ielas krustojumā neņēma vērā ceļa zīmes "Dodiet ceļu!” prasības, kā rezultātā izraisīja sadursmi ar mikroautobusu.

Reportāža ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33958/.

Seno spēkratu salidojums

2009. gada 1. augustā, pie Loču torņa.

Bija iespēja pabūt spēkratu salidojumā Liepājas promenādē. Visa diena bija saulaina, labs noskaņojums. Arī kuplā skaitā atnākušie cilvēki bija smaidoši. Pasākuma nagla bija Jūras spēku orķestra muzicēšana. Starp citu, orķestris pārdzīvo pārmaiņas, tādēļ atnākušo aplausi bija īsti vietā, lai stiprinātu mūsu zēnus.
Atzīšos gan, ka biju gaidījis mazliet vairāk tieši antīkos spēkratus, taču visticamāk, ka dažādu iemeslu dēļ daļa potenciālo dalībnieku nevarēja atļauties ceļot uz Liepāju.
Starp citu, vislielākās pateicības par šo spēkratu salidojumu daudzu gadu garumā jāsaka liepājniekam Albertam Altenam.

Reportāža te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33874/.

Drosmīgie ļaudis

2009. gada 29. jūlijā, Ganību ielā.

Braucot pa Ganību ielu Liepājā, ievēroju kādu avāriju. Izkāpu paskatīties un ar smagu sirdi ieraudzīju, ka balta vieglā mašīna saskrējusies ar Zil- 130 un ir tik pamatīgi sabendēta, ka nekas labs ar mašīnā sēdošo nevarēja notikt. No mašīnas jau vēlās ārā dūmu mutuļi, ka šķita, viss būs briesmīgi. Jau no tāluma ievēroju, kā pie cietušās mašīnas steidz cilvēki. Bet tavu brīnumu, no mašīnas izkāpa jauna sieviete. Sveika un vesela. Bet galvenais- zēni no citām mašīnām paķēra bugatierus un droši metās dzēst samīcīto mašīnu. Bija ļoti patīkami redzēt, ka drosmīgo netrūkst. Var jau moralizēt, attaisnoties, bet šī ikdienišķā drosme un gatavība palīdzēt ir kas ļoti, ļoti svarīgs.

Notikuma reportāža te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33843/.

Cīravas lidlaukā

2009. gada 20. jūlijā, Cīravā.

Liepājas rajonā ir kāda brīnišķa vieta- Cīrava. Tur ir plaši meži, iekopti lauki, mājas, kuru pagalmi ir cītīgi nopļauti, starp kuriem daudz ziedošu ziedu. Cauri Cīravai tek Durbes upīte.Siltos vasaras vakaros uz tiltiņa pulcējas bērni. Bet pa svaigi noasfaltētu ielu iespējams nokļūt līdz leģendārajam Cīravas lidlaukam. Te valda pavisam citas noskaņas. Klusums. Vēja šņākoņa. Plašums un miers reizē. Bet tieši blakus ir vesels tehnikas parks, kurš burtiski tiecas apgāzt visus gravitācijas likumus.

Plašāka reportāža te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33717/.

Iespaidīga mašīna

2009. gada 14. jūlijā, Ģenerāļa Baloža ielā.

Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā ir apskatāma šāda padomju mašīna- visurgājējs At-T, kas būvēts uz tanka T- 54 bāzes. Iespējams, tas nav tik vienkārši, bet šādi tehnikas brīnumu Latvijā vairs tik pat kā nav atrodami. Un būtu izcili, ja tas tiktu izlikts plašākai apskatei. Piemēram, Karostas cietuma sētā, papildinot ekspozīciju.

Mazliet vairāk bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33708/.

Jūras svētki Liepājā

2009. gada 11. jūlijā, Promenādē.

Jūlijā Liepājā notika ikgadējie Jūras svētki. Šogad tie risinājās Promenādē, pulcējot tūkstošiem cilvēku. Vienīgais, kas sarūgtināja, kādēļ nekas neliecināja, ka ir jūras svētki? Bija viss- vēderdejas, klauni un akrobāti. Tikai ne tradicionālo zvejnieku un jūras svētku noskaņas. Varbūt esmu pārlieku vecmodīgs.

Vairāk fotogrāfiju no Jūras svētkiem ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33523/

Viena no Liepājas nedaudzajām strūklakām

2009. gada jūlijs, Jūrmalas parkā.

Jūrmalas parks ir vienīgā vieta Liepājā, kur var apskatīt agrāk Liepājai tik bieži sastopamās strūklakas. Proti, tagad to ir tikai divi gabali. Abas Jūrmalas parkā. Viena šī- zivis pie "Pūt vējiņiem", otra iepretīm stadionam. Bet atceraties, cik to bija agrāk? Galvenā strūklaka atradās Lielā ielā, tieši pretī augstskolai. Vēl viena strūklaka bija tieši pie kinoteātra "Dzintars". Tad vēl bija padomju pseidostrūklaka pie veikala "Klaipēdas", ko tautas valodā dēvēja par mauzoleju. Varbūt būtu laiks padomāt par dažu strūklaku atjaunošanu?

“Daugavas” stadiona tunelis

2009. gada 7. jūlijs, Daugavas stadions.

Liepājā ir daudz, daudz interesantu vietiņu. Bet dažas ir gluži leģendāras, kaut no pirmā acu uzmetiena šķiet gana mazsvarīgas. Piemēram šis tunelis “Daugavas” stadionā. Šis objekts bija redzams Liepājā uzņemtajā padomju kulta filmā ”Инспектор ГАИ”. Vai zinājāt to?

Neitrālā reklāma

2009. gada 6. jūlijā, Raiņa parkā.

Jau kādu laiciņu atpakaļ ievēroju, ka Liepājas Raiņa parkā pelēkie soliņi tiek pārkrāsoti daudz tīkamākā- zaļā krāsā. Un tikai tagad ieraudzīju, ka tie izmainīti “Bites” reklāmas iespaidā. Atzīstama ierosme! I gaumīgs krāsojums soliņiem, i reklāma, kura ir neuzbāzīga un visai piedienīga.
Starp citu, ārzemēs šādus brīnumus biju ievērojis agrāk.

Bērnu rallija Kurzeme 2009 fināls

2009. gada 3. jūlijā, Promenādē.

3. jūlijā bērnu rotaļu laukumā Jūrmalas parkā, Liepājā pulcējās Kurzemes labākie jaunie satiksmes dalībnieki – norisinājās “Bērnu rallija Kurzeme 2009″ fināls. Uzvarētāju apbalvošana notika Promenādē, kur ar priekšnesumiem uzstājās Liepājas BMX braucēji.

Vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33411/

Liepājas īpašās debesis

2009. gada 26. jūnijā, no Sv.Trīsvienības katedrāles torņa.

Es protams saprotu, ka lokālais lepnums manī sit augstu vilni, taču patiesībā ir jāatzīst, ka esot Liepājas torņos, paveras panorāma, kādas citur redzēt nevar. Un ne jau tādēļ, ka pasaulē nav divu identisku vietu. Liepājas atrašanās starp jūru un Liepājas ezeru, lielais koku daudzums uz ielām, skvēros un parkos Liepāju no augšas padara īpašu. Un tad vel mūsu debesis, kurās Baltijas vēji dzen mākoņus.

Mašīna pagalam

2009. gada 20. jūnijā, Ūliha ielā.

Daudziem tik nelaimīgais Ūliha un Jūrmalas ielas krustojums. Reizi pa reizei kāds spēkrats te piedzīvo savu pēdējo stundiņu.

Arodbiedrību manifestācija Liepājā

2009. gada 18. jūnijs, Rožu ielā.

2009. gada 18. jūnijā liepājnieki atsaucās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aicinājumam piedalīties manifestācijā Čakstes laukumā, lai kategoriski protestētu pret finansējuma samazināšanu būtiskākajām valsts funkcijām medicīnai, izglītībai un drošībai.

Vairāk bilžu var apskatīt te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33161/

“Baltic Open Regatta 09″ dalībnieki Liepājā

2009. gada 10. jūnijs, Tirdzniecības kanālmala.

Liepājas ostas Tirdzniecības kanālā iebrauc jahtas, kas piedalās “Baltic Open Regatta’09″. “Baltic Open Regatta’09″ pasākumi Liepājā notiek līdz 13.jūnijam.
Regate startēja jau 6.jūnijā Pērnavā, Igaunijā. Uz starta līnijas stājās 34 jahtas, pārstāvot sešas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Baltkrieviju un Krieviju.

Vairāk bildes var apskatīt te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33043/.

Osta no cita skatu punkta

2009. gada 9. jūnijs, Kalpaka ielas pludmalē.

Tā jau nav, ka neviens šo panorāmu nav redzējis. Vietējo to redz katru dienu. Vienkārši man, cilvēkam, kas mājo pilsētas otrajā galā, nav pieradies redzēt tik industrializētu pludmales ainavu.

BMW spēks

2009. gada 3. jūnijā, Krūmu un Flotes ielas krustojumā.

Es pat īsti nezinu, ko pie šīs bildes komentēt. Kā ir jābrauc, lai no Bavārijas mizkastes uztaisītu kaut ko šādu?

Mazuta tvertņu sagriešana

2009. gada maijā no Vaiņodes ielas ainavas pazuda milzīgās mazuta tvertnes.

Šajā Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā gadu desmitiem ilgi stāvēja vairākas milzīgas mazuta tvertnes. Tā kā apkure notiek ar gāzi, bet mazuts bija tikai saglabājies kā rezerve, lielas nozīmes šiem milzu rezervuāriem vairs nebija. Tad nu "Tolmeta" dzelzsgriezējs visu nolika pa plauktiem.

Bet ak vai, kādas atmiņas. Cik alu deviņdesmito gadu vidū uz šīm tvertnēm izdzerts...

Lāpa no Audi 80

2009. gada maijā īsā laikā Liepājā uzliesmoja vairākas mašīnas.

Daudzi jau meklēja saistības un kāda ļauno pirkstu. Bet nekā tāda. Vecie dzelži tā vienkārši beidza savu braucienu šai saulē.

Starp citu, te plašāka reportāža: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:32711/.

Kalpaka tilta lego

2009. gada 21. maijā, pie strauji atjaunojamā Kalpaka tilta.

Ja izgriežamā Kalpaka tilta nesagrautā puse tika remontēta vairākus gadus, tad sagrautajā pusē jaunā daļa tapa burtiski pa dienām, liekot atcerēties kādu stellējamu konstruktoru. Gluži kā no Lego detaļām vīri saskrūvēja milzīgās konstrukcijas. Padomājiet paši- attēlā maija nogale, bet augusta nogalē bija atklāšana!

Jūras iela mainās

2009. gada 20 maijā, Jūras ielā.

Nieka dažas dienas atpakaļ iežogotais namiņš labajā pusē izskatījās pavisam citādi. Bet nu jau no tā pāri palicis vien vecais brandmūris. Kā redzams, tad šī vecā nama dēļ Jūras ielā te izveidojās neciešams sašaurinājums, kurš līdz ar nama pārcelšanu par dažiem metriem tālāk no ielas, būs iztaisnots.

Tramvaju galapunktā

2009. gada 18. maijs, Klaipēdas ielā.

Reiz lasīju kādu ziņu no Vācijas. Tur kādā pilsētā esot ieviests fantastisks jauninājums- tramvaju sliežu ceļi tiek apsēti ar zālāju. Iespējams, vācieši līdz šim nebija apciemojuši Liepāju, kurā zāliens un tramvaju ceļi kopā sadzīvo jau daudzus gadu desmitus.

Vecā nama renesance

2009. gada 16. maijā, Dīku un Jūras ielu krustojumā.

Ja tagad pastaigāsiet pa šo vietu, šķitīs, ka maz kas mainījies. Bet tā jau nav gan. Vecā nama vairs nav. Tā vietā tapusi vecā nama kopija. Tikai ar kādu niansi- tas atrodas dažus metrus nostāk no Jūras ielas.

Bijušās Liepājas alus fabrikas vārti

2009. gada maijā, Kroņu un Aldaru ielas krustojumā.

Braucot pa Kroņu ielu, sanāca piestāt pie bijušās Liepājas alus fabrikas. Ja teikšu "Zvejnieku alus", jaunie jau neatcerēsies, bet es gan. Deviņdesmito gadu sākumā bija tāds alus ar dzeltenbrūnu etiķeti. Nezinu, kas tagad saimnieko vecajā alusbrūzī, bet šie vārti, uz kuriem joprojām redzams Liepājas alusvēderiem agrāk tik mīļais simbols, būtu jāsaglabā.

Promenādes daudzie elementi

2009. gada 2. maijā, Promenādē.

Braucot vai ejot pa Promenādi jau nevar pamanīt, taču reiz, apstājoties Celtnieku ielas galā, nolēmu uzmest aci Promenādei cauri 200mm objektīvam. Pārsteidzoši. Aina gluži cita.

Ugunsnelaime Pētertirgū

2009. gada 30. aprīlī, Kuršu laukumā.

Aprīļa beigās Pētertirgū nodega pēdējā vēsturiskā koka ēka, kurā bija izvietojušies kioski. Skan jau slikti, bet varbūt, ka labi vien ir. Krāsmatas dažu dienu laikā tika novāktas un vieta tika pamatīgi sakārtota.

Pazudušo ASV lidotāju atceres brīdis

2009. gada aprīlī, Jūrmalas parkā.

Jau krietnu laiciņu Liepājā ir tradīcija, ar militāro godu kopā ar ASV pārstāvjiem pieminēt pie Liepājas notriektās ASV lidmašīnas apkalpi. Pateicoties ļoti labajam laikam, 2009. gada 26. aprīlī šī ceremonija norisa gluži perfekti.

Vairāk bilžu ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:32287/.

Pentagons

2009. gada 26. aprīlī, Velnciema jumti.

Esot Ziemeļu ielā, bijušajā 48. arodskolā, ieraudzīju ainu, kādu jau biju aizmirsis. Nams fonā ir deviņstāvu nams Brīvības ielā. Tā ir "Liepājas Metalurga" biroju ēka, ko liepājnieki sazin kādu iemeslu dēļ jau kopš padomju gadiem sauc par pentagonu. Nekādas līdzības ar jebko piecstarainu vai ASV aizsardzības ministriju namam gan nav. Vai kāds zin, kam par godu šis nams ticis pie šādas palamas?

Bijušā PSRS armijas raķešu bāze Bārtā

2009. gada 18. aprīlī, bijušajā Bārtas raķešu bāzē.

Pašam kauns, bet visa sava mūža garumā Bārtā esmu bijis vien tikai reizi. Un arī tad cauri braucot, kaut Bārta ir praktiski Liepājas pievārtē. Tādēļ arī bijušās padomju armijas raķešu bāzi Bārtā līdz šim apmeklējis nebiju. Nu to esmu izdarījis. Un vēl vairāk sevi šaustu, ka neizdarīju to agrāk, kad tā vēl bija kaut mazliet nesagrautāka.

Vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:32129/

Baznīcas lāpīšana

2009. gada 13. aprīlī, pie Sv. Trīsvienības katedrāles Lielā ielā.

Bieži domāju, kā tad tas nākas, ka unikāls dievnams tik ilgus gadus nevar tikt no pamatiem līdz jumtam atrestaurēts, kaut zināms, ka tā stāvoklis ir bīstami drūms. Tā jau nav, ka baznīcai neko nepielabo. Bet tas viss notiek tik lēni, tik minimāli un novēloti, ka šodienas liepājniekam nevajadzētu lolot ilūziju sava mūža laikā šo Kurzemes hercogistes pērli redzēt atjaunotu pilnībā.

Liedaga iela

2009. gada 4. aprīlī, Liedaga ielā.

It kā nekā interesanta, tomēr ievēroju Liedaga ielu, kuru reti kad esmu fotografējis no Jūras puses. Drēgns. Pirksti neklausa. Rokās jāpatur kabatās un jāsasilda. Ziema joprojām uzbrūk. Beidzot bilde gatava. Skatoties atklāju, cik drūma ir pilsēta, kad ziemā kaisītās smiltis joprojām asfaltu padara pretīgi brūnu, bet izbradātā zāle, kura nemaz vēl nav izdīgusi, ir suņu kaku pilna. Netīras ielas sūkā!