ceturtdiena, 2010. gada 29. aprīlis

Soliņu krāsošana

Krāsot, krāsot un vēlreiz krāsot!
Līdz ar pavasara atmošanos, jāmodina arī Čakstes laukums, kurš pēc ilgās ziemas tāds iestagnējis. Neviena paša lapiņa kokos, no ziediem ne miņas un pat zāliens tāds negribīgi zaļš vēl. Vismaz vīri pindzelēm klāt un spodrina ierīces, kas citādi uzskatāmi par soliņiem.

Pirmā pasaules kara elpa

Karostas pludmales pērle- saspridzinātie forti.
Pirmā pasaules kara laikā saspridzinātie Karostas forti ir īsta daudzu valstu fotogrāfu meka. Te tiek meklēti labākie skati, baudītas rudens vētras un burvīgie Liepājas vasaru saulrieti. Tikai retais Liepājas viesis te nav iegriezies. Taču par pārsteigumu pats sev atklāju, ka joprojām daudziem liepājniekiem šī vieta ir kā jaunatklāsme. Pieņemu, ka pie vainas nav viss slinkums un vienaldzība pret pilsētu, vai kādas citas rakstura īpašības. Drīzāk vaina meklējama apstāklī, ka uz šo brīnišķo Karostas pludmali nokļūšana nemaz nav tik viegla. Katrā ziņā bez savas mašīnas te tikt grūti, bet ceļu mērot ar sabiedrisko transportu ir tik pat kā neiespējami. Un arī visi ceļi, kas uz to ved, ir gana baisi. Otrkārt, norādes un pašu fortu apkārtne ir gaužām maz iekārtota tā, lai te plūstu interesentu un ainavu meklētāju pūļi. Iespējams, ka tas nemaz nebūtu vajadzīgs, jo tas radītu citas neērtības- tostarp vairāk gružu, vairāk kāpu izstaigātāju utt. Taču no otras puses, kam par godu šī varenā vēstures liecība lai top jūras ūdeņu apskalota, ja ļaudis to neapbrīnos?

Te manas bildes apskatāmas nedaudz vairāk: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623831005009/

otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis

Tāds plašums mums blakus!

Lūkojot uz mūsu jūras krasta skaistumu, prātā nāk tās labākās domas.

Trīs svecites jūrē dega
Trīs sudraba lukturos,
Saules meita klāt sēdeja,
Vainadziņu pušķodama.

(Latviešu tautas dziesma)

pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Jurģu gadatirgus Liepājā

Mmmmm- piparkūku mašīnītes!

Par pūkainajiem trusīšiem sajūsma bērniem.

Rokdarbnieku brīnumlietiņas.

Galdnieku darinājumi.
Sestdien Pētertirgū risinājās Jurģu gatatirgus. Bija sabraukuši andelmaņi un rokdarbnieki no malu malām. Taču vislielākais prieks par tiem, kas tirgoja pašgatavotās lietiņas- sākot no koka baļļām un sudraba rotaslietām, beidzot ar medu un piparkūkām. Pēdējās mani iepriecināja īpaši.

Talcinieki

Sestdienas talcinieki kaujas uzdevumam gatavi!
24. aprīlī risinājās Lielā talka, kuras laikā tūkstošiem cilvēku sakopa savu mīļo un dārgo Dzimteni. Savu dzimto Liepāju sakopa arī liepājnieki. Tostarp mēs, izvēloties satīrīt taciņu, kas savieno Dienvidrietumu mikrorajonu ar pludmali.

ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

Lielie mākoņi un mazais tiltiņš

Apakšā.
Zem milzu mākoņu sloga Liepājas Karostas lepnums- Kalpaka tilts izskatās kā maza mazītiņa laipiņa pāri ostas kanāla ūdeņiem. Kā neliels pārpratums, ja tā varētu teikt. Taču patiesībā tilts ir liels. Tad iedomājieties tik, cik tie mākoņi ir lieli?

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

Gaisa spēki pie Jūras spēkiem

Jau sen gara acīm redzēju ainu, ka Liepājā, jūras krastā stāv helikopters, kas profesionālu lidotāju vadīts spētu pacelties debesīs, lai dotos glābt nelaimē nonākušos. Atceroties traģēdiju ar "Beverīnu", šīs sajūtas bija dubulti stipras. Bet nu, cierājot gar Karostas piekrasti, pie Jūras spēku Ūdenslīdēju mācību centra ieraudzīju, ka tur helikopteru laukumā stāv viens no četriem Gaisa spēku Mi-17mtv. Tiesa gan, vai šis te apmeties uz ilgāku laiku vai vienkārši pilda kādu uzdevumu, zināms man nav.




otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis

Veco laiku elektrifikācijas skaistums

Visā savā godībā- baltie podiņi, vadi, koka stabs.
Tagad, kad moderni traktori modernus elektrības kabeļus ierok zemē, mums laupīta agrāko laiku iespēja redzēt neskaitāmus stabus, kas lepni slējās pret debesīm, pacietīgi turot vadus, kas uz namiem vadīja ikdienā tik svarīgo elektrību. Bet šur tur šo senlaiku godība palikusi. Viena no vietām, kas manu sajūsmina ir Alejas un Arnolda ielas krustojums. Tur koka stabs kalpo godam, spītējot visiem vējiem un tehnoloģiju lēcieniem. Vēl vairāk. Tur pat saglabājies mazs metāla balkoniņš uz kura agrāk rāpās elektriķis.

Bjorgvin Senior

Burtiski dažas dienas atpakaļ Tirdzniecības kanālā ienāca un pietauvojās kuģis ar savādu nosaukumu- "Bjorgvin Senior". Šādu kuģi še redzējis vēl nebiju. Taču tad pamanīju, ka šis varenais zvejas kuģis pierakstīts Liepājā. Izrādās šis esot bijis teju modernākais zvejas kuģis Latvijā. Diemžēl cerības, ka nākotnē tas kalpos mūsu zvejniekiem ir mazas, jo internetā var atrast sludinājumus, ka kuģis tiek pārdots. Citādi jau skaists kuģis. Bezgala.

 

Milzu saule

Vēl mazliet un lielā bumba iekrita Baltijas jūra.
19. aprīļa vakarā vislielāko sauli nebija jāmeklē tālās un eksotiskās zemēs. Tā bija redzama Liepājas pludmalē. Pie tam tā nepakļāvās dabas likumiem un vistiešākajā nozīmē norietēja tieši jūrā. Visu acu priekšā.

svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

Siguldas ielas spārnotie iemītnieki

No smilšu čupas mani sāka novērot cielaviņa.
Tad aiz kokiem ievēroju, ka pīlietis mani novēro.
Visbeidzot pilnībā ignorējot manu necilo klātbūtni, man nepazīstams putniņš saimniekoja ūdens lāvas malā.
Ar bērniem vizinoties pa topošo veloceliņu Siguldas un Liedaga ielas galā, riteņus stumjot pacierājām gar pavasara ūdeņu applūdinātiem kokiem. Un re, brīnums taisni vai- visāda radība rosījās, pilnībā uzliekot mīksto uz mūsu radīto trobeli. Nu patīkami katrā ziņā.

Latvji, siltināsim mājas!

Paldies tiem, kas savus namus kopīgi padara labākus!
Nu cik maz gan vajag, lai ēka taptu skaista, vide ap to daudz baudāmāka un visiem ļaudīm labāks prāts. Tik vien kā tapt par saimniekiem savai pilij un to padarīt siltāku, skaistāku un saulaināku! Un te var apskatīt, kā izskatījās šī pati māja, kad viss bija pa vecam: http://www.liepajnieks.lv/2009/02/dienvidrietumu-rajona-robeza.html.
Ak jā, kādēļ par to vispār ieminējos? Vienkārši šodien bija tā laime izbaudīt pabraukāšanu pa topošo veloceliņu.

Pikseļu uzbrukums Liepājai

Aiz šīs nevērīgas padomjlaiku taciņas patiesībā
slēpjas bīstams pikseļu uzbrukums!
 
Arī šodien mans brauciens ar vella pēdu veda cauri Klaipēdas ielas iekšpagalmiem. Neskatoties uz gana vēso laiku, ko brīžam omulīgāku darīja saules stari, pie bijušās namu pārvaldes ieraudzīju taciņu, kas man atsauca atmiņā par interneta hitu tapušais pikseļu uzbrukums Ņujorkas ciemam. Tad nu re- pikseļi pēc Ņujorkas uzbrūk Liepājai!

sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

Milzīgais pumpurs

Superpumpurs.
Klaipēdas ielā, tieši pie veikala "XL Sala" ieraudzīju koku, kurā sākuši plaukt milzīgi, dzeltenas krāsas pumpuri. Es īsti nemaz nezinu, kas tas par koku, taču pūkainie superpumpuri mani apbūra. Varbūt kāds zin, kas tas par pumpuru?

Šalom

Zāle pilna.
16. aprīlī Liepājas Latviešu biedrības nama lielā zālē bija iecerēts koncerts ar nosaukumu “Shalom”. Neskatoties uz manu subjektīvo skepsi, ka liepājniekus tik drēgnā pavasara piektdienas vakarā (un vēl zem Islandes vulkāna pelniem!) izdabūt no mājām būs grūti, biedrības nama zāle bija praktiski pilna. Šķiet, ka daudzi nāca ne tikai tādēļ, ka skanēs kāds konkrēts skaņdarbs, kuros manas zināšanas ir gaužām vājas, bet tādēļ, ka veselai daļai Liepājas ir radusies kulturāla atkarība no Liepājas Simfoniskā orķestra klātbūtnes.
Koncertam sākoties, skanēja tik plūstošas un valdzinošas skaņas, ka brīžam bija pat neērti spiest fotoaparāta slēdzi, kura klišķis elpu aizturējušā zālē skanēja nepieklājīgi skaļi. Tikai brīžos, kad viesdiriģents Liors Šambadāls savu diriģenta kociņu man nesaprotamā kārtā pakustināja noteiktā virzienā un noteikti ātrāk, orķestra vienotā veseluma izdvestās mūzikas skaņas uz bargāka viļņa man ļāva iemūžināt mirkļus, nebaidoties spiest kameras slēdzi. Visbeidzot, kad uz skatuves kāpa Ramons Jaffe, kura rokas veikli valdīja instrumentu, ko līdzības dēļ baidos nepiedodami sajaukt, tātad- čellu, atskanēja vesels šīs instrumenta stāstījums par lietām, kuras skaņdarba autors spējis ielikt tik iejusti, tik aizkustinoši, ka viens otrs zālē sēdošais sniedzās pēc kabatas lakatiņa.

Tagad Rimi hipermārkets strādās par stundu mazāk

Nejauši K.Zāles laukumā pamanīju, ka pie "Rimi" izkārtnēm atkal rosās zēni. Mazliet pavēroju un ievēroju, ka viens no diviniekiem ir gaišakā krāsā. Un tad atskārtu, ka visu laiku šis lieliskais veikals strādāja līdz 23.00, nevis līdz 22.00. Un tikai vakarm, kad mājās beidzās kafija, atskārtu, ka Liepājā nav neviena paša veikala, kas strādātu pēc 22.00. Un Statoilā Esperanto ielā, kafijas Merild sarkanā, kas citviet maksā zem 4 latiem, maksāja 4.75 Ls. Super, vai ne?

trešdiena, 2010. gada 14. aprīlis

Ostas padziļināšana rit pilnā sparā

Starp Dienvidu un Ziemeļu moliem aktīvi darbojas zemesracējs, kas padziļina Liepājas ostas ceļus. Diemžēl visa darbošanās notiek tālu no krasta. Pat 500mm objektīvs spēja palīdzēt vien tik, cik redzams...

 

Oranžais vakars

Šodien Liepāju atkal lutināja saule. Diena gan nebija diez ko silta, taču saulaina. Un tas nebūt nav maz, atceroties, cik ilgi esam bijuši saules staru apdalīti. Pat pašā vakarā, kad saule devās uz rietu, debesis kļuva oranžākas par Ziemassvētku mandarīnu.

 

Trekno gadu remonts visā savā godībā

Kr.Valdemāra iela 2010. gada aprīlī.

Tā kā vairāk nekā sava mūža trešdaļu esmu nodzīvojis Krišjāņa Valdemāra ielā, tik pat kā visu, kas uz tās risinās, ievēroju. Tādēļ šoreiz vēlos pastāstīt, kā iela tiek uzturēta kārtībā. Viens no redzamākajiem notikumiem uz mūsu ielas bija ilgi gaidītais tramvaja sliežu remonts. Nieka trīs gadus atpakaļ ikviens, kas braucis vai gājis pa šo ielu, atceras, ka visu vasaru tā bija izrakņāta.

Tramvaja sliežu remonts Kr.Valdemāra ielā 2007. gada jūnijā.

Pēc sliežu remonta sekoja ūdens roru nomaiņa. Laikam jau arī lietus ūdeņu notekas tika mainītas. Arī tas risinājās diezgan ilgi. Un visi bija bezgala pacietīgi un pateicīgi reizē, jo šie darbi bija ļoti svarīgi. Tad sekoja ilgi gaidītā asfalta seguma nomaiņa, ko veica liepājniekiem labi zināmais "Aizputes ceļinieks". Arī asfalta remonts vilkās diezgan ilgi. Bet arī tas nespēja sabojāt ielas iemītnieku prieku, jo beidzot taču iela tiks pie jauna asfalta!

Ūdensvada vilkšana 2007. gada jūlijā.

Ielas asfaltēšana 2007. gada septembrī.

Bet tad sākās brīnumi. Pirmkārt jau pārsteidza sliežu remonts. Iespējams, ka tieši tajā posmā, kur tika mainīti gulšņi un vēl kas, ir tīri labi, taču pārējās ielas garumā troksnis un vibrācija, ko rada tramvajs, ir baisa. Var jau saprast tramvaju parku, ka naudas nav, taču tad jāmeklē kāda alternatīva- jāsamazina tramvaju ātrums. Bet nekā. Nieks, ja māja vibrē, bet kad sāk lūzt trotuāri, sprēgāt mājas pamati un sienas, metas šermuļi. Tātad- kaut kas jau nav kārtībā. Tad sekoja brīnumi ar lietus ūdens notekām. Tās izrādījās apbrīnas vērtas- veselas ūdens lāvas krājās ap šīm notekām, kamēr noteku akas stāvēja sausas. Neesmu inženieris un šo komunikāciju uzbūves speciālists, taču kaut kādas šaubas palika. Visbeidzot pienāca 2008. gada nogale, kad sals pacēla jauno asfaltu. Īpaši dramatisks tas palika tieši gar sliedēm. Un kāda izskatās pēdējo trīs gadu laikā remontēta iela, var aplūkot ikviens, kas staigā vai braukā pa Krišjāņa Valdemāra ielu.

otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis

Mistiskā dabas parādība

Pilsētu ietin migla.
Braucu pa Ūliha ielu, kad pēkšņi sāka strauji satumst. Gluži kā šausmu filmās. Tikai uz tramvaju tilta ieraudzīju tumšus miglas vālus, kas braucošas mašīnas ātrumā sāka ieskaut ostu, bet pēc tam arī pilsētas ielas. Vēl mazliet un rastos sajūta, ka atskanēs apokalipses jātnieku tauru skaņas. Bet pēkšņi, tik pat ātri, cik atnāca, miglas vāli pazuda un aprīļa vakars tapa pavasarīgi gaišs.

pirmdiena, 2010. gada 12. aprīlis

Kaijas okupējušas Gulbju dīķīti

Kaiju tusiņš.
Pēc ziemas pirmo reizi devos pacierāt ap Gulbju dīķīti. Reiz jau teicu, ka pēc pamatīgās rekonstrukcijas nekādas īpašas sajūtas šis M.P.Berči pseido vēsturiskais objekts subjektīvi man vairs nesniedz. Protams, var jau bilst, ka ir labāk nekā bija, tomēr šis bezpersoniskā Rožu laukuma klons ir kļuvis bezpersonisku Gulbju dīķīti. Un ne vairāk. Atļaušos apšaubīt to, ka uz sintētisko Berči lolojumu steigs lūkoties ārzemju tūristi. Viņi meklē senatnes elpu- nosūbējušus jumtus un saplaisājušas sienas. Vienuvārdu sakot, pasaulei mēs esam interesanti ar savu vēstures pieskārienu nevis špakteļmasas steriliem mūriem un UPTK betona trotuāriem. Iespējams, ka ar laiku betona trotuāri piedils un novecināsies, dīķa malas apsūnos un kopējā aina būs krietni labāka. Iespējams, Taču šodien manu uzmanību pievērsa desmitiem kaiju, kuras še jūtas ļoti labi. Vismaz es pirmo reizi redzēju, ka Gulbju dīķīti ir ieņēmušas kaijas.
Starp citu, par kaijām esmu bieži domājis. Vai Daugavpilī ir kaijas? Kāds zin?

svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Jūra jūriņa

Baltijas jūras viļņi pārbauda mola izturību.
Pēc vairāku diena vēsuma, šodien Liepāju lutināja īsts pavasaris ar visām no izrietošajām sekām. Taču man vajadzēja nieka desmit minūtes pie Ziemeļu mola, lai saprastu, cik mānīgs ir pavasara siltums. Blakus jūrai īsti okeāna viļņu šļācieni un maktens jūras vēsums. Necik ilgi un nav jāgaida, lai iesnas pierautu. Neskatoties uz to, uz mola pilns ar ļaudīm. Spriežot pēc desmitiem mašīnu ar leišu numuriem, šiem Liepāja pa prātam joprojām.

Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras Katedrāle

Karostas katedrāles galvenais krusts.
Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras Katedrāle ir viens no Karostas simboliem. Daudzi to ar lielāko prieku bildē no visām debess pusēm. Arī es. Tādēļ esmu šo arhitektūras brīnumu bildējis gan no Ziemeļu mola tāļu jūrā, gan no gluži pretdabiskas vides ar padomju blokmājām priekšplānā. Un iemesls viens- katedrāle patiesi ir iespaidīga. Tas bizantiskais greznums apžilbina. Taču allaž, skatoties uz katedrāli, skats veras uz kopumu- apzeltītajiem katedrāles kupoliem un grezno ārpusi. Šodien, kad aprīļa saule mazliet palutināja, nolēmu ar 500mm objektīvu papētīt katedrāles detaļas. Atklāju, ka ēka tik tiešām ir smalki būvēta. Vienīgais netiku skaidrībā, kādēļ virs katedrāles lielākā- centrālā kupola ir krusts, kas stāv uz pusmēness. Bez maz vai islamiska aina.

sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis

Liepājas Metalurga futbolisti sāk ar pārliecinošu uzvaru

Šodien ar gana pārliecinošu spēli Liepājas futbolisti iesāka jauno 2010. gada Latvijas čempionātu. Šoreiz zem sarkanās metalurgu mašīnas pakļuva Rēzeknes Brāzma, kura cieta sagrāvi 4:0.

piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

Aizmirstie milži

Grīzupes ielas geto.
Kad vārījāmies trekno gadu sulā un ļaudis dzinās pēc dzīvokļiem, kas bieži vien kopš Staļina valdīšanas laikiem bija mainījušies pavisam maz un bija gatavi par tiem maksāt tik pat, cik par labu mitekli Berlīnē vai kādā citā Eiropas lielpilsētā, Liepājā joprojām stāvēja tukši nami, kuros dzīvot šķistu īsta bauda. Vismaz svaigā gaisa, meža klusuma un skata dēļ. Viena no tādām vietām ir Grīzupes iela. Es gan nezinu kādēļ šie nami palika nenobeigti, taču šī vieta man allaž šķitusi burvīga. Protams, ja vien līdz ar pamestajām augstceltnēm arī apkārtne tiktu uzposta. Bet nu, kad mitekļi nevienam vairs nav vajadzīgi, kas ar tiem notiks, atliek vien minēt.

Nelaime Ūliha ielā

Ugunsgrēks nesaudzē.
Šodien, braucot pa Ūliha ielu, ieraudzīju, ka Dārtas un Ūliha ielas krustojumā pamatīgi izdedzis kāds koka nams. Mazliet biju pārsteigts, ka nekā nedzirdēju, jo dzīvoju gluži netālu. Pie tam pats dzīvoju majā, kas ir burtiski tāda paša projekta 100 gadus vecs namiņš. Ziņās izlasīju, ka nakts nelaime laupījusi kāda cilvēka dzīvību un vairāki cilvēki cietuši.

trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis

Simbols ar atmiņām

1940. gads
Jau sen gribēju te piestāt un nofotografēt šo elementiņu. Ja prasīšu, varēsiet pateikt: kas tas ir un kur tas ir? Mirkli padomājiet un lasiet tālāk... Tas atrodams Pulvera ielā. Tā ir elektroapakšstacija. Redzams gada skaitlis 1940. Pirmkārt interesants pats gada skaitlis, jo zināms taču, ka tieši šajā gadā sākās drūmie okupācijas laiki. Iedomājieties tik, Karostā jau gadu saimnieko padomju militāristi, iespējams, ēka tapusi pašā okupācijas kulminācijā, kad visapkārt ļaudis, kas dzīvo neziņā par savu un visas valsts rītdienu. Iespējams, šo ēku cēluši vīri, kas jau pēc gada devās uz Otrā pasaules kara ierakumiem. Un tā tālāk, un tā tālāk... Otrkārt, pavērojiet, ka skaitlis 4 uztaisīts kā stilizēts zibenītis. Sīkums, bet brīnumjauka lietiņa. Paldies celtniekiem, kas, remontējot šo gana necilo ēku, šo skaitli pamanīja un ar rūpību atjaunoja, saglabājot nelielu vēstures lapusīti.

TEC skurstenim mazais brālis

Lielais ar mazo.
Šodien, braucot pa Promenādi, pamanīju, ka TEC skurstenim blakus uzsliets jauns industriāls objekts. Devos vērot un nopratu, ka tas varētu būt skurstenis (Delfos tam guvu apstiprinājumu). Tad nu agrāk tik milzīgajam, bet vasarā uz pusi saīsinātajam Liepājas TEC skurstenim atskrējis mazais brālis, ja tā var teikt.

Straujās pārmaiņas katlu mājā

Straujās pārmaiņas uz labu.
Marta sākumā rakstīju, ka Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā notiek vērienīgi remontdarbi. Pagājis tikai viens mēnesis un var apskatīt pārmaiņas. Darbu ātrums pārsteidz. Vienu vārdu sakot: malači!

Dienvidrietumu mikrorajona aizmirstā ūdenskrātuve

Dīķītis, kas varētu tapt par īstu rajona pērli.
Kādu laiciņu iepriekš še ieliku bildi, kā te izskatījās 2003. gada pavasarī. Nu pagājuši septiņi gadi un kādas pārmaiņas? Redzams, ka pavasaris tāds vēls, redzams, ka baltajam piecstāvu namam fonā jauns jumts. Un redzams, ka agrāk tik iemīļotais pīļu dīķis pilns ar drazām. Ak jā, kad izlasīju, ka ar pamatīgu novēlošanos pašvaldība izveidoja publisko slidotavu Raiņa parkā, uzreiz iedomājos, kādēļ gan šiem pašiem nolūkiem neizmanto šīs ūdenskrātuves, kas slidošanai kā radītas. Vien nelaime, ka neviens par šiem dīķīšiem tā pa īstam nerūpējas. Respektīvi- niedres jāizpļauj rudenī pirms ledus, nevis, kad ledus, koka zari, kas krīt ūdenī un ledu padara nederīgu slidošanai, jāizzāģē pirms tie saķēpā ūdeni. Un pietiktu vien ap dīķīti ierīkot dažus soliņus, gružkastes un gatava superīgākā slidotava ziemā. Bet vasarās super vietiņa atpūtai pie ūdens.

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Tornītis

Burvīga vieta, lai vērotu Liepāju.
Vai kāds atpazīst šo brīnišķo tornīti? Vai varat iedomāties, kur tas iraid? Vērīgākie laikam uzreiz uzminēs, ka šis brīnums rotā namu Bāriņu ielā, tieši pretīm ''Rimi''. Iedomājos, ka uzkāpt uz šī tornīša būtu īsts piedzīvojums. Kaut vai dēļ tā, ka no tā pavērtos gluži burvīga aina uz pilsētu. Ja šādu iespēju man kāds dāvātu, būtu pateicīgs ļoooti.

pirmdiena, 2010. gada 5. aprīlis

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

Cik maz vajag, lai vietu padarītu baisu

Bijušā šņabja bode 2010. gada aprīlī.
Klaipēdas ielā aiz lielveikala "Baata" stāv šāds laukums. Agrāk, kad lepnā veikala vēl nebija, še kūsāja dzīvība. Te bija avīžu kiosks, pa labi stāv deviņstāvu nams, kura pirmajā stāvā bija dārzeņu veikals, pārtikas veikals un kulinārija.

Bet te tas pats veikaliņš 2003. gada septembrī.
Te bija aktīva rosība maziņā tirdziņā, kur tirgoja kartupeļus, puķes un citus pašaudzētus labumus. Bet fonā redzamajā veikaliņā tirgoja gaļu. Pirms tam tā bija viena no apmeklētākajām "šņabja" bodēm pilsētā. Vēl no krievu laikiem. Blakus tam regulāri tika piestumta dzeltena kvasa muca pie kuras rindā ar trīslitru burku stāvēju arī es. Bet nu nekā. Viss pamests. Pat laukumu neviens nevīžo satīrīt...

piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis

Krusta ceļš

Pat, ejot līdzi Krusta gājienam pa Liepājas ielām un fotografējot, sirds gavilēja, dzirdot Liepājas kristiešu lūgšanas, slavas dziesmas un himnas mūsu Glābējam. Bija tik aizkustinoši redzēt, ka jauni zēni no vietējās futbola komandas autobusu pieturā noņem cepures, kad pīpmanis ielas krustojumā steidz dzēst savu smēķi, lai mirkli pakavētos lūdzēju gājienam, bet likteņa pabērni aizmirst rakņāšanos pa gružu kastēm, lai gājiena noslēgumā tam pievienotos. Visticamāk, ar cerību uz skaistāku rītdienu. Jēzus ir dzīvs!

ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis

Supercilvēks

Superlatviešu triki jūrmalas kāpās.
Cilvēka spējas un izturība allaž ir bijusi vesela zinātnes nozare. Vieni sakās, ka cilvēks izmantojot tikai mazu daļiņu no tā, ko spēj. Nu nez vai tā būs taisnība, redzot atlētiskus jauniešus, kas veic galvu reibinošus trikus. Savukārt skatoties uz tiem, kas bezmērķīgi klimst apkārt, dzārstās un nopūdelē brīnišķo jaunību, varētu piekrist, ka savas spējas tie izmanto visai ierobežoti...

Jumtu pavēlnieki

Pīppauze krietnu gabalu virs zemes.
Pēdējo gadu laikā esmu ievērojis, ka aizvien vairāk daudzdzīvokļu nami tiek pamatīgi remontēti. Nami tiek pie jauniem jumtiem, notekcaurulēm, tiek siltinātas sienas, mainītas kāpņu telpu durvis. Arī Liedaga ielā piecstāvu nams tiek pie jauna jumta. Un tas nozīmē, ka uz šo namu pavērsies krietni labāks skats.

Arī otrajā spēlē pārāki Dinamo Juniors spēlētāji...

Dmitrija Žabotinska vārtus rīdzinieki ieņēma trīs reizes. Viņējie palika neieņemti...
Diemžēl pirmās divas mājas spēles Liepājas Metalurgam uz zaudējuma nots. Var jau oponēt, ka Dinamo Juniors patiesībā bija pa 40% Dinamo Rīga, var jau dusmās atgādināt, ka tiesneši sazin kādēļ negribēja redzēt vienu otru acīmredzamu rīdzinieku pārkāpumu. Bet jāatzīstas, ka pēdējā spēlē dinamiešiem bija pārsvars. I vairākuma izspēlē, i veiksmīgā vārtu nosargāšanā mazākumā. Atliek metalurgiem novēlēt izturību Rīgas spēlēs.