otrdiena, 2010. gada 7. septembris

Tāda lūk attieksme...

Kas vieniem dāvana, otram traucēklis.
Šodien, kad beidzot mūs riktīgi priecēja septembra atvasara, visu garastāvokli sabendēja brauciens pa jauno veloceliņu. Viena no jaunajām laternām brutāli salauzta. Nu ko, dārgie urlas (neatkarīgi no dzimuma un tautības), ceru, ka tas bija to vērts un tagad labi jūtaties un šī cūcība vismaz padarīja jūsu attiecības ģimenē labākas...

4 komentāri:

Anonīms teica...

vot maitas. 100% Urlas.

Artūrs teica...

Taču neesmu vēl redzējis, ka šis laternas tiktu iedegtas..
Nu jau vakari ātri palikuši tumši, bet pabraukt/pastaigāt vēl gribas. Aizvakar grupa braucēju virzījās man kājāmgājējam pretī un protams gandrīz tiku notriekts. Labi ka devu par sevi ziņu iesaucoties:))

Anonīms teica...

Mazliet apmulsu par vārdiem "kas man ir tīkams."
Vēlējos vienk izteikt savu attieksmi pret to, ka mana, un arī Tava Liepāja, liepājniek, ar katru gadu vairāk un vairāk tiek piecūkota :(
katru pavasari ir spodrības talka, kad mēs, es ceru, ka arī Tu, liepājniek, ejam un tīrām, sakopjam. Un katru vasaru pludmale, smiltis kāpas pildās ar čipsu pakām, dzērienu tukšo plastmasas taru :(
Lūk, top skaists, sakopts, ļoti vajadzīgs veloceliņš. Tā vietā, lai mēs priecātos par to, staigātu, brauktu, mēs labāk kašķējamies, strīdaies par to, kuram kura josla pieder.
Vai tad mēs esam tādi zābaki, ka neprotam paši to izšķirt?! Visur mums zīme, instrukcija, rīcības plāns jātur deguna priekšā?!
Kā eiropā? ha, ha, ha ...
Kāds liepājnieks lauž laternas stabus, kāds purpina par to, ka nav redzējis tos degam, kāds speciāli spītē tam, kas brauc ar velosipēdu .....
Attopieties!! cik var!!???

Anonīms teica...

Jā, braucu nesen, vēl turpat tālāk bija apgāzta atkritumu urna.